Par to, kādas mācības sniegusi pandēmija, kā sabalansēt pilsētu un pagastu vajadzības un kādi galvenie uzdevumi būs jārisina nākamajam apvienotā Cēsu novada deputātu sasaukumam, atbild Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Gribētos ticēt, ka globālā pandēmija pamazām mums paliek aiz muguras. Kāds bijis šis Covid gads Cēsu novadā?

Nešaubīgi, aizvadītais gads mums visiem bijis gan izaicinājumu, gan iespēju gads: mūsu ģimenēm, darba gaitām, mācību procesam un, protams, sabiedriskajai dzīvei. Saprotams, esam noguruši un apjukuši. Tāpēc paldies visiem par izturību, pacietību un sapratni! Runājoties ar cilvēkiem, dzirdu viedokli: kad atgriezīsimies ierastajā dzīves ritmā, daudz kas vairs nebūs tā, kā bija. Mums jābūt tālredzīgiem un jāuzķer izmaiņas, kas paliks mūsu dzīvēs, un jāspēj tās izmantot savā un novada attīstības labā.
Jo, neskatoties uz šo it kā iesaldēto gadu, Cēsu novadam kopumā tas bijis “plusa” zīmē. Spējām pavirzīt uz priekšu ilgi gaidītās un nepieciešamās pārmaiņas Cēsu klīnikas infrastruktūrā. Tāpat arī radījām uzņēmējdarbības attīstībai tik ļoti vajadzīgo Cēsu industriālo parku. Rezultātā jau pirmajos mēnešos teju visi 13 gabali iznomāti ilgtermiņa attīstīšanai.
Smagi, bet uz priekšu virzās arī izglītības iestāžu modernizācijas projekts: top piebūve Cēsu Pilsētas vidusskolai, tūliņ sāksies darbi Cēsu Valsts ģimnāzijā un Cēsu 2.pamatskolā. Šogad klientu rīcībā nodosim sociālo pakalpojumu centru, kas būs jauns piedāvājums sociālajā jomā. Rit pēdējie metri bērnu un jauniešu Kosmosa izziņas centra projektēšanai – tuvāko nedēļu laikā sāksies būvdarbi Cīrulīšos. Tas būs jauns un jaudīgs izglītības un tūrisma galamērķis Vidzemē un Latvijā. Lieli soļi sperti pašvaldības pakalpojumu digitalizācijā, radot vairākus desmitus modernu e-pakalpojumu iedzīvotāju ērtībai.

Vai ir arī kādas lietas, ko pandēmija iemācīja?

Jā, absolūti! Mēs visi esam liecinieki vēl lielākam digitālās un IT ekonomikas uzplaukumam. Tas ir virziens, kurā esam jau sākuši kustību, dibinot Cēsu Digitālo centru un apmācot pieaugušos darbam IT nozarē un kurai būtu jābūt arī vienai no topošā novada prioritātēm. Skaidrs, ka nepieciešams dažādot novada attīstību. Turklāt pandēmija arī parādīja zaļas, tīras, neskartas dabas un vides nozīmi un vērtību. Daudzas ģimenes pārvērtē savas ikdienas prioritātes un dzīvi lielpilsētās nomaina pret Cēsu novadu. Ņemot vērā, cik liela daļa jaunā novada ir Gaujas Nacionālā parka teritorijā, dabas bagātības – meži, pļavas, upes, ezeri un fauna – ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem, kura nozīme tikai turpinās pieaugt!
Pieminēšu vēl dažus piemērus. Cēsu vēstures un mākslas muzejs bija pirmais Latvijā, kas piedāvāja digitālu muzejpedagoģisko programmu. Kultūras dzīvi bagātināja virtuālas izstādes, tiešsaistes koncerti. Mēs paši tiešsaistes režīmā tiekamies ar partneriem no visas pasaules un attālinātās sapulcēs laužam šķēpus un gatavojam Cēsu pieteikumu 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam. Tie ir labi piemēri, kā virzāmies līdzi laikam.

Visiem novada iedzīvotājiem jābūt vienlīdz labai pieejamībai vienlīdz labiem pakalpojumiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Šķiet, ražošanā un IT balstītās nozares krīzi pat neizjuta.

Piekrītu! Tāpēc jāstrādā principā ar trim lieliem blokiem, lai jaunais Cēsu novads būtu gatavs nākamajiem globālajiem satricinājumiem.
Pirmkārt, jau manis pieminētā IT un digitālā nozare – pieaugušo pārkvalifikācija, stabila interneta pārklājuma nodrošināšana un atbilstošu biroja telpu pieejamība. Esam sagatavojuši darbiniekus vairākiem IT uzņēmumiem. Svarīgi to turpināt arī lielajā novadā. Nekad nav par vēlu mācīties!
Jaunajā novadā jāveic kārtīgs un rūpīgs interneta pārklājuma audits. Nav pieļaujams, ka vēl arvien jācīnās ar t.s. melnajiem punktiem interneta pieejamībā. Tas traucē iedzīvotāju mobilitātei, slikti ietekmē viņu dzīves kvalitāti, kavē jaunu iedzīvotāju un investoru piesaisti.
Otrkārt, jau pieminētais Cēsu industriālā parka veiksmes stāsts apliecina, ka sakārtotas ražošanas teritorijas ir un būs nepieciešamas gan Cēsīs, gan citviet topošajā novadā. Mūsu uzņēmumi spēj radīt pasaules līmeņa produktus un augstu pievienoto vērtību.
Treškārt, savu nozīmi vienmēr apliecina tāda eksistenciāla nozare kā lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde.

Lai saglabātu esošos un piesaistītu jaunus iedzīvotājus, viņiem būtu jābūt, kur dzīvot…

Taisnība – arī esošiem cēsniekiem ir grūti atrast piemērotus īres dzīvokļus. Gribētājiem no malas tas ir vēl par kārtu sarežģītāk. Jau tā pastāvošais īres mājokļu deficīts ar pārcelšanās tendenci pandēmijas dēļ, dažu pēdējo gadu laikā pamatīgi pacēlis zemes un mājokļu cenu novadā. Raudzīsim, kā to risināt, lai nekļūstam par tik ekskluzīvu dzīvesvietu, ka vietējie to vairs nespēj atļauties.
Tāpēc liels prieks par pērn pabeigto īres dzīvokļu namu Siguldas ielā, kuram blakus jau tiek slieti nākamās ēkas paneļi. Tur tiks attīstītas četras vai piecas daudzdzīvokļu ēkas, bet kopumā pilsētā tagad jau ir vairāki dzīvokļu ēku projekti, kas liecina gan par ekonomisko aktivitāti, gan investoru ticību Cēsu novadam. Nākamajā sasaukumā jau pētīsim, kā līdzīgas būvniecības iniciatīvas izvest arī ārpus pilsētas, jo pieprasījums pēc mājokļiem ir arī tur un tie ļoti nepieciešami, lai vietas spētu pilnvērtīgi attīstīties.
Man pēdējā laikā vairākas daudzbērnu ģimenes lūgušas palīdzību mājokļa jautājumā. Un ir tik sāpīgi, ka Tu nevari palīdzēt. Kuplas ģimenes ir Latvijas nākotnes jautājums. Jāmeklē risinājumi.

Tiesa, vēl arvien izskan bažas, ka reģionu attīstība pēc reformas bremzēsies, jo visas investīcijas tiks politiski koncentrētas pilsētā.

Vienīgais veids, kā kliedēt šādas bažas, ir parādīt reālu piemēru. Cēsu novada Vaives pagasts. Šajos 12 gados ne tikai saglabātas, bet arī labiekārtotas abas novada izglītības iestādes, Rīdzenes bibliotēka, tautas nams. Kā Rīdzenē, tā Krīvos realizēti ūdenssaimniecības projekti. Izbūvēti Krīvu, Veismaņu u.c. ceļi, izveidota amatu māja, sakārtota kapu saimniecība. Tas, ka uz vienu pagasta iedzīvotāju gadā ieguldām vairāk nekā uz pilsētnieku nav nekāda statistiska anomālija, bet reāls fakts. Tā ir normāla situācija, un tā tas būs vienmēr.
Patlaban visu novadu attīstības speciālisti izstrādā jaunā novada attīstības programmu un investīciju plānu. Tai jākļūst par jaunā domes priekšsēdētāja rokasgrāmatu, veicot lobija darbu valdībā, ministrijās, uzņēmumos. Svarīgi būs spēt pārstāvēt mūsu novada intereses.
Protams, ne Cēsis, ne Līgatne, ne pagasti nekad nebūs pabeigti, un vienmēr būs lietas, ko uzlabot. Tāpēc jaunveidojamajā novadā turpināsim vadīties pēc ārkārtīgi vienkāršas loģikas, ka visiem novada iedzīvotājiem jābūt vienlīdz labai pieejamībai vienlīdz labiem pakalpojumiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Apzinoties topošā novada lielāko sāpi – ceļu un ielu infrastruktūras kvalitāti -, īstenosim 100-150 km ceļu, ielu, velo un gājēju celiņu atjaunošanu.

Pagastu iedzīvotājiem svarīgi savu pārstāvniecību redzēt arī lēmējvarā.

Jā, tāpēc tiešām no sirds priecājos un esmu lepns par mūsu piedāvāto kandidātu komandu. Tajā pārstāvēti visi novadi, un šie cilvēki pārzina pagastu vietējās problēmas un sasāpējušos jautājumus. Īpaši vēlos akcentēt, ka absolūti lielākajai daļai mūsu komandas ir pieredze pašvaldību darbā, kas ir ļoti izšķiroši. Jo reformas gaitā nebūs laika garam ieskriešanās periodam, un arī kļūdām nebūs vieta.
Mūsu komanda zina, ko iespējams paveikt. Zina vietējos izaicinājumus un risinājumus. Jau pirmajā domes sēdē bez populisma un izlēkšanām jāpieņem vairāki ļoti svarīgi stratēģiski lēmumi, lai lielais Cēsu novads nepaliktu kā iestrēdzis vagons uz sliedēm, kas nekustas. No tā ciestu visi iedzīvotāji.

Tātad Jānis Rozenbergs apsola, ka būs visu savu vēlētāju pārstāvis – arī tālākajos pagastos?

Jā, Jānis Rozenbergs to nudien apsola! Kaut ko sagraut vai atņemt būtu pilnīga īstermiņa domāšana. Neesmu nācis politikā, lai strādātu vienu dienu. Mani vēlētāji zina, ko no manis var sagaidīt. Jo, lai arī neesmu ar garu politisko bārdu, tomēr neesmu arī tukšu vārdu bārstītājs, lai tikai tiktu amatos. Gribētos ticēt, ka līdzšinējā vēlētāju uzticība to pierāda, un esam to attaisnojuši ar pragmatismu un paveiktajiem darbiem*.
Bet svarīga būs arī pašu iedzīvotāju iesaistīšanās! Strādāsim gan pie pagastu padomju izveides, gan mūsdienīgiem līdzbudžetēšanas risinājumiem, lai katra eiro ceļš uz katru apdzīvoto vietu būtu iedzīvotājiem redzams un galu galā – arī ietekmējams.

Šajā izdevumā lasītāji var iepazīties arī jūsu komandas programmu. Kā to veidojāt?

Absolūti vienkārši – uzklausot to, kas tiešām svarīgs iedzīvotājiem. Gan kopējo programmu, gan rīcības plānu atsevišķajiem novadiem būvējām, ņemot vērā iedzīvotāju aptauju rezultātus, kā arī konsultējoties ar cilvēkiem uz vietas. Izceltās lietas jau nav ļoti unikālas: ceļi, izglītība, uzņēmējdarbība, protams, neaizmirstot pārējo.
Un šīs pamatlietas sola un loka katrs politiskais spēks, kam nav slinkums. Tāpēc izšķiroša loma būs tieši personālijām – katram kandidātam atsevišķi un komandai kopā, kuriem būs pa spēkam to realizēt. Iedzīvotāji jau nebalso par partijām, bet par cilvēkiem, līdz ar ko man ir pamats lepoties par mūsu piedāvājumu!

Mērķis ir panākt, ka Cēsu novada izglītības kvalitāte ir starp labākajām valstī.

Kādu tad redzat piedāvājumu šim TOP 3? Sāksim ar izglītību!

Nākam ar apsolījumu saglabāt esošo skolu tīklu, turpināt investēt izglītības un mācībspēka kvalitātē un infrastruktūrā – arī sporta! Jau tagad redzam, kādas labas, inovatīvas pārmaiņas notiek pagastu skolās. Liels uzdevums būs radīt un finansēt pedagogu piesaistes programmu visām novada izglītības iestādēm. Mērķis ir panākt, ka Cēsu novada izglītības kvalitāte ir starp labākajām valstī. Tāpat milzīgs darba lauks redzams pieaugušo mūžizglītības jomā. Mīļie novadnieki, mūsdienu dinamiskā attīstība pieprasa, lai mēs nepārtraukti mācītos! Tas ir mūsu izdzīvošanas un nākotnes jautājumus. Mēs varam konkurēt tikai un vienīgi ar savām galvām un zināšanām tajās.

Un kā ar ceļiem?

Mantosim ļoti blīvu ceļu tīklu. Visā apvienojamajā Cēsu novadā tie ir 2650 kilometri. T.i. – attālums no Cēsīm līdz Romai, un vēl 100 kilometri paliek pāri. Veiksim ceļu auditu, prioritizēsim sāpīgākos posmus, strādāsim gan ar Satiksmes ministriju, gan “Latvijas Valsts ceļiem”, lai kopīgiem spēkiem tos savestu kārtībā. Mūsu mērķis ir četros gados pārbūvēt 100-150 kilometru ceļu, ielu, gājēju un velo celiņu. Viennozīmīgi uzmanību pelnījis ceļš Cēsis-Stalbe, neaizmirstot arī par cita veida ceļu infrastruktūru: velo un gājēju ceļiem, kas savienotu apdzīvotas vietas, dubultās virsmas apstrādi grants ceļiem, ko veiksmīgi pielietojam Cēsu novadā, kā arī kopējā satiksmes drošība, gan pilsētās, gan ārpus tām.
Tāpat, runājot par lielajiem lobija uzdevumiem ceļu jomā, redzu darbu pie autoceļa P3 Garkalne-Alauksts un tilta pie Līgatnes pārceltuves nonākšanu prioritāšu sarakstā. Tas dos milzīgu ieguldījumu Nītaures, Skujenes, arī Kaives attīstībā, kā arī būtiski uzlabos mobilitāti un attīstību Pārgaujas un Līgatnes novados.

Nu, un pēdējais no TOP 3 – uzņēmējdarbība?

Tupināsim grantu programmas, atbalstu lauksaimniecībai un IT balstītu inovāciju veicināšanu. Tāpat turpināsim radošo industriju, kopstrādes u.c. inovatīvu virzienu attīstīšanu. Un, protams, strādāsim pie arvien lielāku investoru piesaistes, kam palīdzēs mūsu līdzšinējā pragmatiskā darbība un labi nostādītais Cēsu novada zīmols. Turklāt jaunajā novadā varēsim piesaistīt tāda mēroga uzņēmējus, kādiem, piemēram, Cēsu pilsētā nekad nepietiktu vietas. Es runāju par nudien lieliem uzņēmumiem, kam nepieciešamas uzreiz vairākus hektārus lielas teritorijas.

Gadījumā, ja kļūsiet par domes priekšsēdētāju, kas būs pirmais praktiskais darbs?

Kāpšu mašīnā un aizbraukšu uz visām pašvaldībām, visām iestādēm un iepazīšos ar cilvēkiem un uzņēmējiem, lai nodibinātu personīgu kontaktu un veidotu profesionālas un koleģiālas attiecības.

Darba pietiks. Bet kādu Jūs gribētu redzēt lielo Cēsu novadu pēc četriem gadiem?

Apvienoto Cēsu novadu redzu kā gādīgas mājas esošajiem iedzīvotājiem, kuri šeit jūtas komfortabli un spēj nodrošināt sev pienācīgu labklājību. Bet vienlaikus mūsu ambīcija ir par Cēsu novadu kā vienu no pirmajām izvēlēm kā jaunām ģimenēm, tā investoriem. Kā izvēli nr.1 drosmīgiem cilvēkiem un drosmīgām idejām. Tas būs novads ar vibrējošu kultūras, sporta un sabiedrisko dzīvi un arvien lielākām ambīcijām. Novads ar aktīviem un iesaistītiem iedzīvotājiem – no amatiermākslas kolektīviem līdz iedzīvotāju padomēm. Ticu ka arī pēc četriem gadiem vēl arvien būsim modē. Un ticu, ka būsim attīstījušies 22.gadsimta nevis 20.gadsimta virzienā.

*Iepriekšējās programmas analīze pieejama iepriekšējā izdevumā vai cesisvieno.lv