Administratīvi teritoriālā reforma nozīmē, ka ne pašvaldību vēlēšanas, ne to darbs vairs nebūs tāds kā agrāk. Gatavojoties reformas ieviešanai, darāmā vēl ir daudz, taču jaudīga profesionāļu komanda “Jaunās Vienotības” sarakstā dod pārliecību – ka ikviens iedzīvotājs un ikviens pagasts ir un būs svarīgs. Uz jautājumiem, kā vērtē savu aizvadīto darba cēlienu un kas jāpaveic nākamajā, atbild Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Kas ir šī brīža lielākais izaicinājums, vadot pagaidām vēl “mazo” Cēsu novadu?

Dienaskārtības svarīgākais jautājums patlaban ir loģiska un saprātīga gatavošanās Administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). Uzstādījums ir vienkāršs – nesagraut labās lietas, neradīt haosu un panākt, ka iedzīvotāji ne laukos, ne pilsētās nesajustu kādas neērtības reformas dēļ. Tas ir komplekss uzdevums, taču zinu, ka tiksim galā. Katrā no esošajiem novadiem – Amatā, Cēsīs, Līgatnē, Jaunpiebalgā, Pārgaujā, Priekuļos un Vecpiebalgā – ir gan labas iestrādes, gan lieliski profesionāļi, kurus apvienojot, varam iegūt ļoti labus rezultātus kopējam novadam. Tā teikt, no 2 + 2 var iznākt pat 5. Un tas attiecas uz visām jomām. Lielākā novadā ilgtermiņā nudien varam dzīvot labāk!

Kā notiks reformas process?

Ar esošo domju priekšsēdētājiem esam vienojušies, ka šis gads vēl būs reformas pārejas periods, kurā turpinās strādāt esošā struktūra ar esošajiem budžetiem. Tas svarīgi, lai nesasteigtu un reformu īstenotu pārdomāti, katru soli pārbaudot reālajā dzīvē, nevis nogriežot tagad un mērot pēc tam. Svarīgi ir izzināt jau 12 gadus strādājušo citu lielo novadu pieredzi, ņemt vērā atziņas un ieteikumus. Tāpat jāieklausās nozaru profesionāļos Un liels paldies daudzajām nozaru darba grupām, kuras vairāku mēnešu garumā strādājušas pie saviem modeļiem. Varu apliecināt, ka visu novadu speciālisti jau patlaban iesaistīti plānošanas procesos.

Katrā no esošajiem novadiem ir gan labas iestrādes, gan lieliski profesionāļi, kurus apvienojot, varam iegūt ļoti labus rezultātus kopējam novadam. Lielākā novadā ilgtermiņā nudien varam dzīvot labāk!

Kas visvairāk uztrauc iedzīvotājus saistībā ar reformu?

Tie ir it kā vienkārši, bet vienlaikus arī ļoti saprotami jautājumi. Un tur nav atšķirības – pilsētnieki vai laucinieki. Izglītības iestāžu tīkls, uzņēmējdarbības attīstība un ceļu infrastruktūra. Ir arī ļoti praktiski jautājumi: vai turpinās zemniekiem iznomāt lauksaimniecības zemes, vai darbu turpinās autoveikals, vai arī turpmāk būs atbalsts vietējām nevalstiskajām organizācijām. Uz šiem jautājumiem ir tikai pozitīvas atbildes!

Kāds ir uzstādījums attiecībā uz skolu tīklu jaunajā novadā?

Ļoti konkrēts: nākamajā sasaukumā esošās izglītības iestādes – gan skolas, gan bērnudārzi – ir saglabājamas un attīstāmas. Bet vienlaikus pašvaldībai būs jāver vaļā savs maks, domājot gan par ērtiem un pieejamiem skolēnu pārvadājumiem, kas ir ļoti būtiski, gan par inovatīvu metodisko darbu ar esošajiem pedagogiem un piesaistot jaunus. Par laimi mums jau ir laba līdzīga pieredze darbā ar Cēsu klīniku un tās personāla piesaisti, līdz ar ko zinām, ka šādas investīcijas atmaksājas! Tāpat būs jādomā, kā izglītībā iesaistīt visus iedzīvotājus – arī tos, kuriem tradicionālās skolas gaitas ir aiz muguras. Runāju par mūžizglītības piedāvājumu. Tas nepieciešams, lai mēs visi šajā mainīgajā pasaulē neapstātos savā attīstībā un saglabātu pievilcību darba tirgū. Jā, arī runājot par pilnīgu pārkvalifikāciju un, varētu teikt, dzīves nomaiņu. Cēsnieki jau pamanījuši pašvaldības piedāvātos datu analītikas un IT pārkvalifikācijas kursus, un ir precedenti, kur cilvēki maina nodarbošanos par 180 grādiem! Domāju, tas ir pareizais virziens, jo tā ir joma, kur darbinieku trūka, trūkst un trūks. Turklāt tie ir relatīvi augsti ieņēmumi industrijā, kas ir draudzīga videi un kurā iespējams strādāt arī no lauku sētas. Jāatzīst, būs jāpieliek pūles, lai panāktu, ka visā novadā pieejams kvalitatīvs 21.gadsimta ceļš – internets.

Bet ne jau visi spēs vai gribēs strādāt pie datoriem?

Protams! Tas ir tikai akcents. Bet, domājot par uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru. Salikt visas olas vienā groziņā ir ļoti riskanti. “Liepājas metalurgs” tam bija spilgts piemērs. Tāpēc arī vienlaikus domes sēžu darba kārtībā ir gan radošo industriju attīstība, IT jaunuzņēmumu veicināšana un “Neredzīgo kvartāla” attīstīšana par vietu radošiem prātiem un biznesiem, gan arī tradicionālāks Cēsu industriālais parks, kas jau ir par 80% aizpildīts ar maza un vidēja izmēra uzņēmumiem, kuri jau asina lāpstas, lai pavasarī sāktu būvdarbus. Kas svarīgi – industriālā parka uzņēmumi un arī piešķirtie zemes gabali nav tik lieli, lai visu robotizētu. Viņiem vajadzēs prasmīgas darba rokas, un šis parks reģionam stabili nesīs vairākus simtus darba vietu. Un šādu rūpniecisko teritoriju attīstību jāīsteno vienmērīgi visa novada teritorijās, piemēram, Ieriķos, Liepā un citviet, kur ir laba ceļu infrastruktūra un pieejams darbaspēks.

Un kā tiks risināta darbaspēka pārvietošanās?

Jāatzīst, lielais novads mantos ļoti plašu un blīvu ceļu tīklu, un tā uzturēšana un uzlabošana būs izaicinoša. Bet mums ir laba pieredze, kā sabalansēti un pārdomāti realizēt ceļu projektus gan pilsētā, gan pagastā, lai ieguvēji būtu pēc iespējas plašākā areālā. Turklāt, kā jau minēju, ceļi ir svarīgi iedzīvotājiem un uzņēmējiem ikvienā novada vietā – tā ir valsts, pašvaldības un katra pagasta asinsrite. Tāpēc tā viennozīmīgi ir prioritāšu augšgalā arī mums. Pērn iedzīvotāji jau redzēja ļoti lielu darbu intensitāti ceļu atjaunošanā. Svarīgi šo sparu nepazaudēt un tandēmā ar valdību izmantot visas pieejamās iespējas un fondu līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai. Nav zelta nūjiņas un naudasmaisa, kā atrisināt visas problēmas uzreiz, bet ilgtermiņā kvalitatīvs un uzturēts ceļš ir garants apdzīvotībai, uzņēmējdarbībai un pakalpojumiem. Manuprāt, jaunajā novadā jāveido konkrēta un ikgadēja mērķprogramma ceļu un ielu atjaunošanai. Šādas programmas esamība nodrošinātu plānveidīgu un caurspīdīgu ceļu un ielu sakārtošanu.

Izskan bažas par to, vai lauku ceļi tomēr netiks aizmirsti.

Īsā atbilde un skaidrs apsolījums – nē, netiks! Laukos ir drusku cita specifika, jo daudzi ceļi ir valsts pārziņā. Tāpēc vaiga sviedros jāstrādā ar Satiksmes ministriju, “Latvijas Valsts ceļiem”, lai plecu pie pleca dotu jūtamu labumu lauku cilvēkiem. Mums ir laba pieredze ar Rāmuļu ceļu, Cēsu apvedceļu no Melturiem un citiem. Nākamais posms, kas, šķiet, nu jau ir pilnīgi nepelnīti aizmirsts un ir drausmīgā stāvoklī, ir Stalbes ceļš. To steidzami jārisina! Nopietni diskutējams un apsverams būs jautājums par pievedceļu uz viensētām uzturēšanu ziemas periodā, kas nereti ir teju vienīgais pakalpojums, ko iedzīvotājs sagaida no pašvaldības. Bet tikpat būtiski ir arī stiprināt vilcienu kā starpreģionālās mobilitātes mugurkaulu. Lai cilvēkiem būtu ērti izbraukt uz darba, mācību vai izklaides iespējām Rīgā, vienlaikus atgriežoties savā mājvietā Cēsu novadā. Ekspreši Cēsis-Rīga-Cēsis jau bija lielisks panākums un kāpināja pasažieru skaitu. Tāpēc vienmēr esmu iestājies arī par nepieciešamību elektrificēt dzelzceļa līniju vismaz līdz Cēsīm. Un patlaban, kad izgāžas kārtējie dīzeļvilcienu iepirkumi, varbūt ir laiks sev pašiem pajautāt, vai nav labākas alternatīvas? Elektrovilcieni, manuprāt, tādi ir. Ātrāki, uzticamāki, ērtāki un videi draudzīgāki – visa reģiona un valsts pilsētu savienojamībai.

Vērtējot aizvadīto darba cēlienu – kas nesis prieku?

Prieks, ka izdevies panākt stabilitāti Cēsu klīnikā. Kopā ar klīnikas vadību veikti lieli ieguldījumi gan infrastruktūrā, gan personālā, abus pielīdzinot normālam Eiropas līmenim. Ja pirms pieciem gadiem vairākos ārstniecības profilos bija bažas par paaudžu nomaiņu un attiecīgi pakalpojuma nodrošināšanu, tad tagad klīnikas vadība un pašvaldība ir lieliski sadarbojušās, un piesaistīti gan jauni un daudzsološi, gan sevi pierādījuši, nacionāla līmeņa ārsti. Tāpat, protams, Cēsu industriālais parks. Daudziem bija skepse – kāpēc investēt tik lielus līdzekļus degradētā pilsētas nostūrī. Bet tagad, kad izbūvētas ielas, transporta mezgli un komunikācijas un teju vairs nav palikuši brīvi zemes gabali, tad jautājumu vairs nav. Faktiski abus pēdējos sasaukumus daudz darījām, lai profesionālo izglītību pielāgotu reālās dzīves un uzņēmēju prasībām. Pārņemot skolu no valsts un modernizējot izglītības infrastruktūru un procesus, pavisam īsā laikā panācām, ka audzēkņu līkne no pavisam bēdīgas kļuva ar katru gadu augošāka. Tas ir svarīgi visam reģionam, jo daudzās industrijās tā ir teju kā mazā augstskola. Pēdējais spilgtākais punkts mācību bāzes sakārtošanā bija pabeigtais projekts nu jau atvērtajai dienesta viesnīcai Valmieras ielā. Kad tas bija izdarīts, varējām ar absolūti tīru sirdsapziņu nodot plaukstošo skolu valsts rokās, kas apvienojumā ar Priekuļu materiāltehnisko un pedagogu bāzi šodien veido lielāko skolu – Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu. Tāpat aizvadītajos divos sasaukumos izdevies sakārtot bērnudārza rindas – vairumam vecuma grupu tās likvidējot pat pavisam. Bijām pirmie, kas veica nepopulāras, bet vajadzīgas reformas – vai nu pie esošām skolām atverot papildu pirmsskolas grupas, vai arī pavisam pārprofilējot skolas, kā tas bija Līvu pamatskolas gadījumā, izveidojot jaunu un modernu pirmsskolas izglītības iestādi. Taču, iespējams, ambiciozākais lēmums, ko izdevies pieņemt, ir kandidēšana uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027.gadam. Tam ir skaidrs sabiedrības un arī deputātu atbalsts. Tas ir ilgtermiņa projekts, kurā viss reģions iegūst gan ekonomikas uzrāvienu, gan infrastruktūru un var kļūt par izcilu zvaigzni pie Eiropas kultūras debesīm.

Ceļi ir svarīgi iedzīvotājiem un uzņēmējiem ikvienā novada vietā – tā ir valsts, pašvaldības un katra pagasta asinsrite. Tāpēc ceļu sakārtošana viennozīmīgi ir prioritāšu augšgalā arī mums.

Tāpēc sapratāt, ka laiks Cīrulīšos šaut kosmosā!

Nu, ja ne pašus, tad vismaz bērnu interesi par eksaktajiem priekšmetiem! (Smejas) Kosmosa izpētes centrs pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs Koncertzālei un Cēsu industriālajam parkam. Oficiāli aprēķini rāda, ka Cēsu koncertzāle mūsu ekonomikai gadā ienes papildu 2 miljonus eiro. Sagaidām, ka arī Kosmosa centrs nesīs līdzvērtīga mēroga papildu ieņēmumus Cēsu reģiona uzņēmējiem. Darām visu, lai centrs piesaistītu papildu 100 000 tūristu gadā. Un jāatceras, ka šie 100 000, visticamāk, veidos visa reģiona apskates maršrutu, jo centram dots uzdevums savas programmas veidot tā, lai mudinātu apmeklētājus – jo īpaši ģimenes – palikt šeit gana ilgi – vismaz divas naktis. Un, ja ģimene nolēmusi palikt pa nakti, tad tā gan izmantos viesnīcu vai viesu māju, gan vakariņos, gan apskatīs vēl kaut ko interesantu. Rezultātā viņi iztērēs vairāk naudas nekā vienkārši atlecot uz Cēsīm vienas dienas izbraucienā. Savukārt tūristu galvās administratīvās teritorijas dalījums, izvēloties naktsmītnes, kafejnīcas vai tūrisma objektus, nepastāv – iegūs kā Pārgauja, tā Jaunpiebalga.  

Ja tomēr paskatāmies konkrēti uz pilsētu – siltumapgādes tarifi daudziem cēsniekiem bija teju lamuvārdu vietā…

Jāatzīst, tas bija sāpīgs moments gadu no gada redzēt Cēsis dārgāko Latvijas siltumtarifu topā. Tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka konstruktīvā sadarbībā ar siltumapgādes uzņēmumu esam gan modernizējuši, siltumtrases, gan samazinājuši tarifus par teju 10%. Kontekstam – šīs sezonas tarifs bija zemākais 10 gadu laikā, un esam tarifu topa otrajā desmitā. Tāpat nav mazsvarīgi, ka siltumapgādes sistēma ļāvusi samazināt CO2 radīto izmešu daudzumu par vairāk nekā 80% un veicināt Cēsu novada uzņēmējdarbību, jo 75% siltumenerģijas tiek iegūts no vietējo ražotāju atjaunojamā kurināmā.

Bet tomēr – kura problēma notur naktīs nomodā?

CATAs nākotne. Nav noslēpums, ka pēdējie Autotransporta direkcijas konkursa rezultāti ir sāpīgs trieciens uzņēmumam. Mēs nepadodamies un darām visu iespējamo, lai turpinātu cīņu par uzņēmuma pastāvēšanu un attīstību. Tāpat arī neskaitāmas reizes pirms tam vērsām uzmanību uz šo konkursu kritērijiem un ilgtspēju. Nav jābūt ļoti lielam transporta jomas profesionālim, lai saprastu, ka labāko klientu servisu var nodrošināt pārvadātājs, kuram reģionā jau ir autoparks, bāzes un šoferi. Nevis teorētiskus labumus nosolījis pretendents, kuram jāsāk no baltas lapas. Tāpat būtu gribējies, lai skolu modernizācijas projekts jau būtu finiša taisnē, bet tas aizkavējās dažādu projekta un juridisko ķīviņu dēļ. Taču nu jau redzam gaismu tuneļa galā. Daudzi man personīgi pārmetuši Dzemdību nodaļas slēgšanu Cēsu klīnikā. Un tas ne tuvu nebija viegls lēmums. Taču šī profila mediķi bija milzīgs deficīts, un klīnikā viņiem bija pat 48 stundu dežūras. Lai kā gribētos nodaļu, tomēr nebijām gatavi riskēt ar bērniņu un mammu dzīvībām. Tiesa, pie labvēlīgiem apstākļiem nav izslēgta dzemdību nodaļas atjaunošana nākotnē. Vienlaikus ir gandarījums par to, kā attīstījusies klīnikas Bērnu nodaļa. Tā nudien ir paraugs visam reģionam gan ar personālu, gan pakalpojumiem, gan attieksmi pret pacientiem.

Tas, ko gribam piedāvāt novada iedzīvotājiem, ir profesionāla, pragmatiska un uzticību viesoša politika.

Kādas ir problēmas, kurām pamazām rodas risinājumi?

Mājoklis vēl arvien ir šaurs pudeles kakls, kas kavē pilnvērtīgu novada attīstību. Esam darījuši, ko varējuši – paši par saviem līdzekļiem atjaunojām 24 dzīvokļu ēku A.Kronvalda ielā, kā arī piesaistījām investoru AS “Siguldas Būvmeistars”. Viņi vēl pirms dažiem gadiem nebija gatavi ienākt Cēsu tirgū, tad prezentēja četru māju un 100 īres dzīvokļu projektu. Bet tagad jau plāno, kā to attīstīt līdz piecām mājām, jo cilvēku interese ir ļoti liela. Tāpat būs jārisina mājokļu pieejamības jautājums jaunajiem pedagogiem, ģimenes ārstiem un citiem nozīmīgiem speciālistiem visā jaunveidojamajā novadā.

Par novērtēšanu – kāda ir sajūta, paskatoties uz izveidoto sarakstu?

Lieliska! Tika ieguldīts liels darbs, lai uzrunātu, dažos gadījumos pārliecinātu un galu galā arī saskaņotu prioritātes ar visiem kandidātiem, kuri ir no visiem topošā novada reģioniem. Turklāt, kas nav mazsvarīgi – lielākā daļa ir no apkārtējiem novadiem, lai atspoguļotu reālo vēlētāju pārstāvniecību jaunajā novadā. Man nudien ir liels prieks un lepnums būt kopā ar cilvēkiem, kuri ir neapšaubāmas autoritātes savās sfērās, un katrs no viņiem ir sevi pierādījis darbos. Turklāt vairumam no viņiem ir pieredze lēmējinstitūciju darbā, kas pie tik lielām pārmaiņām kā ATR lieti noderēs.

Kādas būs vēlēšanu programmas prioritātes?

Pieturēsimies pie principa, ka solām to, ko varam izdarīt. To, kā mums gājis Cēsu un Līgatnes novados, var pārliecināties katrs pats. Taču lielāko daļu prioritāšu jau esmu pieminējis. Izglītības tīkls un kvalitāte, uzņēmējdarbības attīstība, ceļu infrastruktūra, veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība, kultūra un vēsturiskais mantojums, vides aizsardzība un pašvaldības pakalpojumu un klientu servisa modernizācija. Tas, ko gribam piedāvāt novada iedzīvotājiem, ir profesionāla, pragmatiska un uzticību viesoša politika. Tā apvienojumā ar caurspīdīgiem, saprotamiem principiem, kā tiks veidots apvienojamais novads, garantēs “Jaunās Vienotības” vadmotīva – Ikviens ir svarīgs! – ieraudzīšanu dzīvē. Man pašam joprojām acis mirdz, un sirds deg par Cēsu reģiona attīstību, un tas ir ļoti svarīgi.

Tiek piesaukts, ka Jānim Rozenbergam nav pieredzes lauku reģionu vadīšanā.

Jānim Rozenbergam pirms desmit gadiem nebija arī pieredzes pilsētas vadīšanā. (Smejas) Bet tāpēc arī akcentēju komandas balansu – ģeogrāfisko un pieredzes –, kas ir izšķirošs. Mūsu sarakstā reģionu balss ir skaļa, skaidra un neapšaubāma. Turklāt sagraut visu labo, kas paveikts pagastos, lai koncentrētos tikai uz pilsētu, būtu absolūta īstermiņa pieeja. Un tādu politikas modeli neatbalstu, jo es pats tāds neesmu. Tomēr gribas, lai pēc katra darba cēliena būtu gan novērtējums no iedzīvotājiem, gan arī gandarījums pašam. Un esmu drošs – šajā komandā un ar šo programmu mēs to varam paveikt, lai ikviens cilvēks, ikviens pagasts un ikviena pilsēta to sajustu!