Man nav tiesību baidīties – Jaunā VIENOTĪBA
Līgatne

Man nav tiesību baidīties!

Uz interviju esam aicinājuši Aināru Šteinu – Līgatnes novada domes priekšsēdētaju, kurš pašvaldības vadītāja pienākumus pilda kopš 2005.gada. Saruna par veikumu Līgatnei un līgatniešiem, par pašvaldību reformu, par jaunā Cēsu novada izaicinājumiem un risinājumiem.

Kā atskatāties uz iepriekšējā perioda veikumu?

Strādājot pašvaldībā, esmu pieredzējis dažādus laikus. Un, ja tos vajadzētu apkopot vienā teikumā, tad laikam sacītu – esmu gandarīts, ka zināšanas, prasmes un pieredzi izdevies ieguldīt praktiskā darbā, kas devis labumu Līgatnes iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ja pirms padsmit gadiem daudzu domās Līgatne bija kā “nolemtais ciems” bez nākotnes, tad šodien, esmu pārliecināts, vairums lepojas, būdami līgatnieši.

Vai pēdējos četros gados izdevies īstenot iecerēto?

Uzskatu, ka vissvarīgākā ir komanda, un par to esmu patiesi priecīgs, jo tieši no komandas veikuma atkarīga izdošanās. Runājot par “politiķu solījumiem”, vienmēr esmu uzsvēris, ka pašvaldība pēc būtības ir saimniecības struktūra, tāpēc solījumiem jābūt pēc iespējas konkrētiem, izmērāmiem, un par veikumu jāsniedz atskaite. Pirms četriem gadiem, veidojot piedāvājumu, mēs konkrētās jomās apņēmāmies paveikt konkrētas lietas. Tāpat noteicām šī perioda divus prioritāros virzienus – izglītības sistēmas sakārtošanu un novada ielu un ceļu infrastruktūras sakārtošanu. Šodien, atskatoties uz solījumiem, secinām, ka vismaz par 80% izdevies iecerēto realizēt. Un, saprotot, ka dzīvojam dimaniskā laikā, kad dažādi negaidīti pavērsieni notiek ik uz soļa, šo rezultātu vērtējam kā ļoti labu. Jā, ir virkne lietu, ko nav izdevies pilnībā realizēt, jo bijuši dažādi blakusapstākļi. Bet tai pašā laikā nākuši pārsteigumi, un izdevies iedzīvāt vienu otru ideju, par ko iepriekš pat nebijām sapņojuši. Runājot par divām prioritātēm, bez kautrēšanās varu teikt – realizēts! Ja vēl pirms četriem gadiem mūsu izglītības sistēma, izņemot bērnudārzus, slīga “dziļā purvā”, tad šodien strauji augošais audzēkņu skaits Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā, Jauno līderu vidusskolā un Līgatnes mūzikas un mākslas skolā ir apliecinājums par pareizu rīcību. Līdzīgi ar otro prioritāti – četru gadu laikā izdevies rast līdzekļus vairāku lauku ceļu un ielu infrastruiktūras sakārtošanai, un šis darbs turpinās.

Kādus izaicinājumus Līgatnei redzat nākotnē un kā, Jūsuprāt, tos ietekmēs pašvaldību reforma?

Sākšu ar otro. Vienu pašvaldību reformu jau esmu piedzīvojis, un uzskatu, ka pēc būtības tas nav ne labi, ne slikti. Svarīgi saprast mērķus, ko ar šo reformu vēlamies sasniegt. Un uzskatu, ka, veidojot jebkādu reformu, drīkstētu būt tikai viens virsuzdevums – tai jānes labumu ikvienam! Nebūtu pieļaujams, ka reformas rezultātā kāda dzīves apstākļi pasliktinātos. Strādājot pie lielā Cēsu novada izveides, nācu ar iniciatīvu, ka, veidojot jauno struktūru, jāuzstāda divas prioritātes. Reformas rezultātā nedrīkst ciest neviens esošo novadu iedzīvotājs, lai cik attālu no centriem būtu viņa dzīvesvieta, un reforma nedrīkst apdraudēt pašvaldību iestāžu darbiniekus, jo tieši no viņu veikuma ir atkarīga katra iedzīvotāja labklājība. Priecājos, ka visu novadu vadītāji šādu pieeju atbalsta. Es to salīdzinātu ar tādu kā puzli, kas sastāv no neskaitāmiem maziem gabaliņiem, kuru saliekot kopā, mēs redzam Latviju. Un apzinos, ka pazaudējot kaut vienu mazāko puzles gabaliņu, mēs Latviju salikt nevaram, vai arī šī glezna būs nepilnīga.

Tāpēc vienmēr uzsveru un atkārtoju – Latvija ir katrs tās iedzīvotājs, katra viensēta, katrs pagasts, katrs lauku ceļš, katra pilsēta… Ielāgosim un nekad neaizmirsīsim.

Un nekāda efektivitāte vai saimnieciskais izdevīgums nedarīs Latviju laimīgu, ja tajā dzīvos nelaimīgi cilvēki. Ja jaunā novada struktūras piedāvājumu atbalstīs jaunizveidotā Cēsu novada domes deputāti, tad paredzu, ka jaunajā novadā izdevīgumu jutīs katrs tā iedzīvotājs. Tas dod pārliecību, ka arī Līgatnes iedzīvotājiem un uzņēmējiem pavērsies jaunas iespējas. Ļoti ceru, ka Līgatnes attīstība tiks turpināta līdzšinējā virzienā – Gaujas nacionālā parka teritorijā lielāko uzsvaru liekot uz tūrisma industriju, Augšlīgatnē attīstot ražošanu un būtiski paplašinot dzīvestelpu, lauku teritorijās attīstot lauksaimniecību. Līgatnē jāturpina darbs, lai saglabātu un attīstītu augstas kvalitātes izglītības pieejamību, lai visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas būtu vienlīdz lielas iespējas saņemt augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus un strādāt labi attalgotu darbu.

Vai Jūs nebaida, ka Jūsu idealizētais uzstādījums pašvaldību reformas rezultātā tomēr var nepiepildīties, un Cēsis dominēs pār citām teritorijām?

Man nav tiesību baidīties! Un papildu garantu manam, kā Jūs sakāt, “idealizētajam uzstādījumam”, dod tas, ka redzu Cēsu novada domes priekšsēdētāja un domes deputātu attieksmi. Uz šodienas Cēsu novada domes komandu ar Jāni Rozenbergu priekšgalā raugos kā uz ļoti spēcīgu, erudītu, ar jaunības degsmi apveltītu. Manuprāt, tā ir komanda, kas prot un nebaidās uzlikt un realizēt augstus mērķus. Tas ir kodols, ko labprāt redzētu arī jaunā Cēsu novada domes sasaukuma vadībā, jo viņi ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem apliecinājuši varēšanu lielu mērķu sasniegšanā. Arī strādājot pie jaunā Cēsu novada administratīvā modeļa, es ne reizes neesmu ne dzirdējis, ne jutis, ka J. Rozenbergam vai viņa komandas cilvēkiem būtu “lielā brāļa” sindroms. Tieši pretēji – nemitīgi tiek uzsvērts un ar darbiem apliecināts, ka jaunais Cēsu novads būs veiksmīgs tikai tad, ja veiksmīgi turpinās pastāvēt līdzšinējie pagasti, ja ikkatra vajadzības un vēlmes tik uzklausītas un vērtētas kā vienlīdz svarīgas.